zoosos.1s.lv

KA IZVELETIES UN RUPETIES PAR SUNI
Cik bie˛i gan vecakiem nakas saskarties ar bernu lugumu: „Ludzu, ludzu noperc man
suniti... kakiti... nu vismaz juras cucinu!” Tomer ir loti gruti izškierties par to, lai iegadatos
kadu majdzivnieku, jo tas nozime ne tikai prieku, bet ari papildus rupes, atbildibu un ari
neertibas.
Pirmais un galvenais, ko vajadzetu rupigi apsvert: pirms laujiet savas majas ienakt
jaunam milulim, kartigi apdomajiet visus plusus un minusus. Vai tiešam to velaties un esat
gatavs uznemties atbildibu vismaz uz desmit gadiem? Vai busiet ar mieru paciest vina
nedarbus – saplestas tapetes, norautus aizkarus, sagrauztas kurpes utt.?
Kur iegadaties sev suni
Ja esat pienemis lemumu, padomajiet, kur jus varetu izveleties sev piemerotako suni.
Vai no kada škirnes dzivnieku audzetaja, tirgus, dzivnieku patversmes vai varbut pat no ielas?
Katrai vietai ir sava specifika. Augšanas apstakli atstaj ietekmi gan uz dzivnieka
veselibu, gan domašanu un paradumiem. Ja esat gatavs škirties no ieverojamas naudas
summas, iegadajieties suni no kada škirnes audzetaja. Ta ir neliela garantija, ka dzivnieks
sanemis labu aprupi, ir tetovets, vakcinets un attarpots. Audzetavas audzeti dzivnieki nemedz
but klejotaji, jo manto no vecakiem gan labas eksterjerea ipašibas, gan raksturu – šis lietas
tiek nemtas vera, atlaujot suni izmantot vaislai.
Ja ari izvelaties suni no audzetavas, tam var but savi minusi:
o pirmkart, cena (kucenu ar ciltsrakstiem reti kad vares nopirkt letak par 100 latiem);
o audzetava iegadats retas škirnes dzivnieks var but ieguts tuvradnieciga krustošana, kas
atstaj lielu ietekmi uz pecnaceju veselibu.
Pastav vairakas citas iespejas, ka izveleties sev piemerotu suni – patversme, uz ielas, pie
pazinam. No patversmes vai ielas nakušiem suniem ir savs „dzivesstasts”, kas ietekmejis
raksturu: reizem šie suni ir bailigi, nervozi, ar da˛adam divainibam, ar tieksmi klejot, var but
agresivi. Patversme reizem var atrast ari loti vertigus, paklausigus un tiešam jaukus sunus, kas
da˛adu iemeslu del mekle jaunus saimniekus.
Zeltaino retriveru vai čihuahua?
Lemumu par kucena iegadi ir rupigi jaapsprie˛ un jasaskano gimenes loceklu starpa. Ja
gimenes pilnsapulce ir dota zala gaisma kucena iegadei, tad talak jalemj par:
o kucena škirni un dzimumu;
o personu, kura rupesies par kucena audzinašanu, barošanu, kopšanu, treniniem, vešanu
pastaigas, vizitem pie veterinararsta;
o nepieciešamo telpu, kura uzturesies kucens, kamer vinš ir mazs un tad, kad vinš izaugs
liels;
o to, kadam vajadzibam maja tiek ievests suns.
Šodien ir selekcioneti vairaki desmiti sunu škirnu da˛adam gaumem un cilveka
vajadzibu apmierinašanai (darbam, sportam, presti˛am), ka ari lai vienkarši iegutu miluli vai
draugu.
Izveloties suni, janem vera vairakas butiskas lietas:
o dzivnieka veseliba (jabut uzmanigiem ar parmantojamam slimibam, piemeram,
displazija, atopija jeb inhalacijas alergija, ari cita veida alergiskas reakcijas,
degenerativa mielopatija u.c.);
o kadam vajadzibam dzivnieks tiek iegadats un kur bus vina vieta (vai tas dzivos voljera,
pie kedes, brivi uzturesies ipašuma teritorija vai ari bus majas milulis);
o kadi ir dzivnieka vecaki (tiem noverota agresija, tie ir labsirdigi, tie ir darba dzivnieki,
mil aktivi pavadit laiku un daudz uzturas briva daba, tie ir auguma lieli, videji vai mazi,
tie ir majas guletaji un isti istabas dzivnieki);
o kada ir slimibas vesture (vai dzivnieks ir slimojis, ir vakcinets un attarpots, vests vizites
pie veterinararsta);
o kados apstaklos lidz nonakšanai jusu majas ir turets dzivnieks (uzturejas viens pats ar
cilvekiem, dzivnieku bara, turets izloleti gan no citiem dzivniekiem, gan cilvekiem,
turets ara vai istabas);
o kada ir bijusi iepriekšeja kopšana (baribas veids un barošanas bie˛ums);
o vai ir notikusi socializacija (vai dzivnieks ir izolets no apkartnes un taja notiekoša, vai
aktivi un nepiespiesti reage uz cilvekiem un norisem, vai ir bailigs).
Saimnieku uzmanibai
Pec dzivnieka iegades velams suni aizvest vizite pie veterinararsta, lai to kliniski
izmekletu, izstradatu vakcinaciju shemu un iegutu informaciju par optomalako kopšanu un
barošanu. Taču ir gadijumi, kad veterinararsta apmeklejums ir obligats:
o ja sunim ir zudusi apetite un vinš nevelas dzert;
o straujas svara izmainas, pakapenisks svara zudums;
o maza aktivitate, nevelešanas speleties un treneties;
o parak bie˛a vai loti reta urinacija;
o asinaina vai škidra vedera izeja – diareja;
o loti bie˛a vemšana;
o pastiprinata siekalošanas vai atra un sekla elpošana;
o nespodrs, savelies apmatojums vai verojama strauja matu izkrišana un neapmatoti
laukumi.
Pareiza bariba jusu sunim
Suni atškiras pec škirnem un izmeriem, tapec dzivnieka un velak ari baribas izvele ir
janem vera vairaki faktori. Atškirigam škirnem ir atškirigas augšanas temps un ari brieduma
sasniegšanas vecums.
Ja jusu izveletais suns ir lielas škirnes, tad parliecinieties, vai vinš ir sanemis pietiekami
sabalansetu baribu, kas nodrošina kalciju, fosforu, D vitaminu un proteinu, kas veicina
pareizu kaulu, locitavu un muskulaturas attistibu, vinu augšans tempam nepieciešama
daudzuma. Atcerieties! Lielo škirnu suni noveco atrak neka videjo un mazo škirnu suni un
šadiem dzivniekiem augšanas laika loti nepieciešamas biologiski aktivas vielas (seviški Lkarnitins).
Zelta likums: ja jus gribat nodrošinat savam sunim parizu augšanu un attistibu, ilgu un
veseligu mu˛u, vienmer dodiet baribu, kas ir atbilstoša vina vecumam un augumam.
Labas manieres kucenam
Ienakot sveša maja vai telpa, kucenam ir atškirtibas sajuta no mates un citiem kuceniem,
tapec pavadiet vairak laika ar vinu un neatstajiet vienu pašu. Kucenam obligati bus
nepieciešama sava vieta – silts un plašs sunu grozs vai buritis. Ieklajiet tur siltu un mazgajamu
sedzinu – tad jusu kucens jutisies majigi un droši. Ja jus izvelaties kucenu turet buri, tad tam
jabut tik plašam, lai var ievietot baribas un udens trauku. Turot kucenu buri, vinš nav tik liela
stresa (vinam apkart ir tieši tik daudz telpas, lai neraditu bailes), iemacas atri nokartoties ara,
nepiemeslo istabu. Buri velams iegadaties tam gimenem, kurs ir loti aiznemtas un lielu dienas
dalu pavada arpus majas, ka ari gadijumos, ja suns ir nedisciplinets.
Nevienam nepatiks nepaklausigs un nevadams suns, tapec, jo atrak saksiet vinu macit, jo
labak. Vispirms suni jaiemaca pazit savu vardu. Sauciet kucenu varda pec iespejas bie˛ak, un
driz vinš saks jums atsaukties. Regularai atkartošanai ir loti liela nozime.
Kucena socializacija sakas apmeram no četru lidz 10 nedelu vecumam, kad dzivniekam
veidojas raksturs. Tapec šaja laika perioda ir svarigi iemacit labus tikumus.
Vai suns nav aptaukojies?
Pirmajos dzives menešos kucens patere daudz energijas. Tapec kucena iegades bridi
saimniekam jabut parliecinatam, ka dzivnieks nav badinats vai vinam nav lieka svara.
Parliecinieties, vai jusu kucens ir sanemis sabalansetu un vina augumam atbilstošu baribu, bet
taja paša laika nav uzkrajis lieko svaru. To var izdarit, ja iztausta dzivnieka ribas ar plaukstu
iekšejo virsmu. Normali ir tad, ja virs ribam jut nelielu muskulaturas slani, bet jut ari pašas
ribas.
Jaiegaume vel divas pazimes, kas norada uz pareizu attistibu:
o dzivniekam redz un var iztaustit vidukli;
o kucens no malas izskatas lempigs un neproporcionals (garas kajas, salidzinot ar rumpi,
vai ari salidzinoši liels veders pret galvas apkartmeru). Taja paša laika vinš ir aktivs un
draudzigs.
Kvalitativas baribas izvele ir pirmais solis suna ilgam un veseligam mu˛am, tapec
ieteicams apspriest kucena edinašanu ar veterinararstu, dzivnieku audzetaju vai zooveikala
pardeveju.